Skyforger : Perkonkalve (Thunderforge)
Lyrics
1.Intro
Pâr kalniòu Ûsiòð jâj
Ar akmeòa kumeliò'
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaïu âboliò'
2.Kad Usins Jaj (When Usins Rides)
Hei, ziemeļu ļaudis, vai dzirdat kā dzied
Jau pirmie putni un sniegpulkstenītas zied
Lūzt upēs ledus zem plānā sniega
Tā Zemes māte, kas mostas no miega
Stāv dzidra debess līdz apvārsnim vaļā,
Tur gribas skriet, no prieka kliegt balsī skaļā;
Aiz kalniem taures svētku ziņu sauc -
Smagiem pakaviem dārdot, ai zemē Ūsiņ brauc
Pār debesu kalnu, kumeļā baltā Uz laukiem, ko pirmā zāle klāj;
Kopā ar silto vasaras sauli,
Tā katru gadu pie mums atkal Ūsiņ jāj
Nu vaideloiem laiks, tie baltos svārkus velk,
Uz svētbirzi steidz, kur dievu ozoli aug,
Tur ugunis aizdedz un ar dziesmu teic:
Ai, Ūsiņ, dievaiti, tavi bērni tevi sveic!
3.Gada Isaka Nakts (The Shortest Night Of The Year)
Kur ir tā zeme,
No kurienes viņ nāk
Kas ir tas viedais,
Kur zin, kas ceļu rādīt māk
Kur mūīga vasara,
Zaļās pļavās puķes zied,
Mums tur nekad nenokļūt,
Kaut visu dzīvi iet
Un tikai vienreiz gadā,
Kad īsākā nakts ir klāt,
Pats sirmais Dieviņ tad liek
Pie mums savam dēlam jāt
Pār kalniem un ielejām,
Ar dziesmām skaļām,
Tur jau viņ jāj,
Veriet ātrāk vārtus vaļā Noķindēja zelta piei Dieva dēlam atjājot,
Rībēj zeme, skanēj lauki no kumeļa nolecot
Ozollapu vainagu galvā Viņ sēas galda galā,
Pirmo alus kausu tver,
Zemi svētīdams to dzer
Un augstāko kalnu galos
Visu nakti Jāņu ugunis degs,
Līdz agram rītam,
Kad mums atkal Saule lēks
Jāņu diena - svēta diena
Aiz visām`i dieniņām,
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja
4.Nakts Debesu Karakungs (Warlord Of The Night Sky)
Melnām sagām
Nakts zemi klāj,
Jātnieks balts
Pār debesjumu jāj.
Tas izredzētais Saules precinieks,
Pār nakti un zvaigznēm
Kungs un pavēlnieks.
Visuviedais zintnieks karavīrs,
Mēs ticam tava gaisma mums nekad nedzisīs
Zvaigņots apmetnis
Viņa plecus sedz,
Dimanta zobenu asu
Pie viņa sāniem redz
Neskaitāms karapulks
Jātniekam pakaļ steidz,
Tumajos silos
To mea zvēri sveic.
Zemgales brāļi kara zirgus jūdz,
Debesu jātniekam viņi lūdz:
Mēs teicam Tevi un Tavu zobenu aso,
Ir kara laime viss, ko no Tevis prasām
Nakts debesu karakungs,
Jāj onakti līdzi mums,
Kara gaitās palīdzēt,
Ienaidnieku uzvarēt!
Lai tava gaisma mums ceļu rāda,
Lai tava roka cīņā vada,
Tev viņu asinis dosim, mēs tevi atalgosim!
Kad kaujas laukā karataures sauc,
Pār debessjumu baltais jātnieks trauc,
Mirdz zobenu asmeņi viņa staros,
Viņ onakt atkal ar mums kopā karos.
5.Garais Dancis (Long Dance)
No lyrics
6.Perkonkalve (Thunderforge)
Trīs dienas gāju caur dziļu meu,
Caur dziļu meu, caur meu svētu;
Ceturtā dienā uzgāju vienu
Dievāju sētu, nekad neredzētu.
Tek upe strauja garām tai sētai,
Sidraba viļņus tā upe mētā.
Simtgadu ozols aug upes malā,
Uzkāru zobenu zeltzaru galā,
Zeltītie zari līdz debesīm sniedzas,
Visgarām baltiem mākoņiem liecas;
Pats pa tiem zariem augup es kāpu,
Caur zvaigņu laukiem nu debesīs trāpu.
Es redzēju debesīs vienu augstu kalnu,
Tā kalna galā stāvēja smēde;
Tā tik bij' viena varena smēde,
Zaļvara durvīm, sidraba ķēdēm.
Debesu smēdē kalējs kala, dzirksteles ķīda;
Nokal, kalēj, mums sauli,
Sauli, ko redzēt pie debesīm spīdam.
Milzu āmurs kalējam rokās,
Dzelzs zem tā āmura kā čūska lokās,
Melns pūķis ogles dzēsa,
Pār visu pasauli zibeņi lēca.
7.Migla Migla, Rasa Rasa (Svetas Vedibas) (Oh Fog, Oh Dew)
Migla, migla, rasa, rasa,
Tās man labu nedarīj'-
Rasā manas kājas mirka,
Miglā nozūd kumeliņ
Nokrīt migla, nokrīt rasa
Atrod savu kumeliņ;
Atrod savu kumeliņ Pie Mēnea namdurvīm
Mēness ņēma Saules meitu,
Aicin' mani vedībās,
Kā es jāu vedībāsi
Nesedlotu kumeliņ'
Saule deva zelta sedlus
Mēness sudrab' iemauktiņs',
Nu es varu droi jāti
Dieva dēlu pulciņā Krustiem auga kokiem saknes,
Krustiem zvaigznes debesīs,
Sāniem jāja Dieva dēli,
Krustiem tek'a kumeliņ'.
8.Cusku Sieviete (The Woman Of Serpents)
Asins rasa rīta miglā,
vadz dzeli, zobeni, pīķi,
Simtiem pakavu bradā Tālavas laukus,
Ko klāj letu līķi;
Es redzu, svētkalnā melni vīri jau kokus cērt.
Tie strādā nakti un dienu,
Dievu akmens ķelts, lejā grūsts,
Svētie ozoli pārtop par sienu
Un debesīs ieduras baznīcas krusts;
Caur uguni, caur zobenu, caur asiņu jūrai
Mums jauno ticību mācīties būs!
Tur pirmatnējo meu dzīlēs
Steidziet, meklējiet viņu,
Raganu, Laumas zintnieci,
Čūsku sievietei nesiet ziņu
Lai tās stiprie vārdi spēj mūsu lāstu ārdīt.
Tā, kas dzimusi kopā ar čūskām,
Zalku ķēniņa izredzēta,
Odzes indē svētīta,
Burvju vārdos nepārspēta;
Melnu seju nu grieas tā dejā:
Sper, sper Pērkoni deviņiem zibeņiem,
Sadedz, baznīca, ziliem uguņiem,
Nīksti, dilsti, sveā vara,
Krīti kā rudens lapa no zara.
Pie ķeltā akmens čūsku sieviete
Ziedu dodot Pērkonu lūdz:
Nāc atpakaļ, Debesu graudēj,
ķel, cērt, triec, tā lai sveā baznīca lūzt!
Pērkons brauc vara tiltu, deviņi zirgi,
Zaļa pātaga rokā Zaļa čūska priekā,
Cērt deviņos gabalos,
Met dziļā jūrā iekā.
Nodun pamale, notrīc zeme,
Zilām gaismām pieķīst viss gaiss,
Ļaunas ugunis raganas acīs,
Pār zemi nogūlies klusums baiss.
Rau, kā velkas debei melni,
Sārtām liesmām aizdegas krusts,
Nāc, nāc, Debesu graudēj,
ķel, cērt, triec, tā lai sveā baznīca lūzt!
9.Caur Aizsaules Vartiem (Through The Gates Of The World Beyond)
Tev odien priekā tāls ceļ kuru iet,
Pa auru sarkanu taku, tur kur saule riet;
Caur deviņiem rūnu akmeņiem Tu ienāc svētajās liesmās,
Aizver acis un ieklausies veļu dziesmās.
onakt no dieviem
Tev atklāts būs
Vislielākais noslēpums
Un pienāks diena, kad is noslēpums
Tiks atklāts ikvienam no mums.
Tavs zobens Tev blakus un skaistākais tērps,
Ej droi pa taku, kur gāja tavs vectēvs un tēvs;
Mēs tavas pēdas zemē slēpjam un minam,
eit nenāc vairs, ja tevi mēs neaicinam.
Uz prieku, uz Aizsaules valsti, ved tavs ceļojums,
Līdz ar baltajiem dūmiem aiziet dvēsele projām no mums,
Bet ķermenis caur svētajām sārta liesmām,
Velin, Tu miruo pavēlniek, lai Tev tas ziedots tiek!
Bet zini, tik ilgi
Kamēr vēl bērnu bērni
Pār tēva pagalmu skries,
Tev būs kur atgriezties.
Un drēgnos rudeņa vakaros,
Kad migla pār zemi klājas,
Tad ir tas laiks, kad Tevi atkal gaida mājās;
Kur klētī galds būs lepni klāts,
Caur Aizsaules ugunsvārtiem
Tu eit atkal nāc.
10.Tumsa Un Sala (In Darkness And Frost)
Kur var pateikt, kur ir sākums
Un kur zin, kur ir gals,
Vai mums vienreiz dzīve dota,
Vai to ir daudz?
Četriem zariem zīme bezgalīga,
Kur beidzas viens ceļ cits sākumu ņem.
Aiz melniem mākoņiem silta saule spīd,
Pēc tumas nakts atkal nāk rīts.
Kāpēc mēs eit esam,
Kādu jēgu sevī nesam?
Vai ir par daudz, ja mēs prasām,
Vai tam jāpaliek neizprastam?
Pēc kā tiekties, ko eit meklēt-
Vai baltu gaismu, vai tumsu peklē?
Vai Tu esi viens no simta,
Vai starp simtiem viens?
Četri svētie zalki, vīti maģiskā lokā Tavs liktenis guļ tavās un Laimas rokās.
Vai spēsi aiziet līdz galam,
Vai pakritīsi ceļa malā,
Vai gaismu atradīsi,
Vai mūīgi paliksi tumsā un salā?
Lyrics geaddet von blodvarg - Bearbeite die Lyrics