Skyforger : Latvieðu Strçlnieki (Latvian Riflemen)
Las palabras
LATVIEU STRĒLNIEKI
Strēlnieki - septiņsimt gadu
Slāpētās tautas skaļākais kliedziens
Slepus sentrītais nazis
Kas pārķēla virves, lai varētu elpot
Pusnaktīs baigās un aklās
Pie Veisiem, pie ķekavas, Slokas un Smārdes,
Tīreļa purvos balti kā spoki
Jūs gājāt nāvē
Strēlnieki lepnie, jūs zēni,
no Latvijas pļavām un meiem
Dienu un nakti pie Juglas
Traki un melni kā čugunā lieti
Jūs vācu lepnumam - gvardiem
Un viņu pārspēkam stāvējāt pretī
Krievijas netīro ielu
Sausās un slāpstoās lūpas
Skūpstījāt asinīm savām
Jūs - brīvības dēļ
Zēni no Nordeķu priedēm
Zvaigņu un Rēveles ielām
Es redzu pie debesīm naktī
Tur, kur mākoņi mēnesi rok
Pulks pēc pulka nāk aizsaules taktī
Ceļas mirdzot un atkal plok
Tie ir strēlnieki, kuru vairs nava
Un kuru nebūs otrreiz vairs
Tikai viņu mūīgā slava
Tautu sargās kā karogs kairs.
KAUJA PIE PLAKANIEM , KAUJA PIE VEISIEM
Tās bija pirmās latvieu strēlnieku uzvarētās kaujas
1915.gada 29.oktobrī un 23.novembrī, kas palīdzēja apturēt
vācu armijas virzīanos uz prieku. 1.Daugavgrīvas strēlnieku
bataljona pirmā rota virsnieka Fridriha Briea vadībā
sakāva četrreiz lielākus vācu spēkus.
Naktī vismelnākā dzimāt
Jūs, ielu un rensteļu zeņķi
Un tomēr jūs esat lieli
Jo Jūs pirmie gājāt gaismas svīdumā vājā
Kaujā pie Plakaniem, kaujā pie Veisiem
No nameļiem sīkiem un greiziem
Pretim smaidoai Misai un Iecavai
Ar vienu domu -
Aizsargāt ceļu uz Rīgu.
Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem
Pirmā, mirdzoā, veiksmā.
Dzirdiet, kā kauju gājējai pirmajai rotai
Un viņas vadonim Briedim
Soļi, no purvājiem kāpdamies, mūībā iedim
" Ei, puikas, kur gribat Jūs līst tā,
mēs zinām tās vietas, stāviet,
tur purvs priekā un nāve!"
Bet Jūs tikai uzsitāt knipu un teicāt:
" Ei, cāļi, ne vīri" -
un pāri purvam tai naktī Jūs līdāt
bez rimas,
jo Jūsu ienaids un sīkstums
pārvērta vizoā grīdā purvu dūņaino rāvu.
Bet tagad es saku, lai kur es stāvu,
No Ķekavas , Juglas un Tīreļa es jūtu
Ieplūstam sevī dīvainu strāvu,
Kas like manai sirdij un muskuļiem augup tiekties
Un es kliedzu:" Pieminiet Misu un Iecavu,
Pieminiet savus pulkus, visus astoņus!"
Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem
Tā pārvērta strēlnieku asinis teiksmā;
Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem
Pirmā, mirdzoā un veiksmā!
1916. GADA MARTS
Lai atbalstītu sabiedrotos (Angliju un Franciju),
Krievu 12.armija 1916.gada martā gatavoja uzbrukumu.
Latvieu bataljoni devās kaujā kopā ar krievu daļām uz
Atklāta lauka pie ķekavas.
Ir 1916.gada marts
Uz Ķekavas pozīcijām, kur Rīgas -Bauskas ceļ
Pa sniega un dubļu pilnām stigām
Brien latvju strēlniekbataljoni
Tiem priekā stāv nikna kauja,
Kur daudzi pirmoreiz ies ugunī bet Rīgas papuikas jau pai cīņā raujas
Jo droi tic, ka ienaidnieku dzīs
No augstiem cara ģenerāļiem lemts
Ar sibīrieu pulkiem kopā
Tur galvenajā triecienjonī ies
2.Rīgas un 1.Daugavgrīvas bataljons
jau 20.marta naktī
tie ieņem vietas pirmās tranejās
laiks paiet satraukuma pilnās gaidās
stāvot dubļos vai guļot slapjās granātbedrēs
Līdz beidzot pusseos rītā
Ierūcas krievu lielgabali pirmie
Un sākas viesuļuguns
auj 92 stobri un vācu pozīcijas
Vārās tā kā katlā
Tad kaujā dodas sibīriei
Un noskan pavēle:" Latviei uz prieku!"
Jau ienaidnieku fronte puu rauta
Un daudzi skaļu " urā!" sauc
Bet tālāk strēlnieki vairs netiek
Sāk vācu lometēji viņu rindas jaukt
Un arī atpakaļ vairs ceļa nava
No artilērijas tur ugunssiena celta
To sibīriei neiztur - tie bēg
Un vāci viņus līķu vālos slauka
Bet latviei vēl turas!
Un tikai tumsā atpakaļ lien dzīvajie
Un ievainotie ilgi vaid uz lauka
No augstiem ģenerāļiem bija lemts
Tur daudziem palikt marta granātlaukā
NāVES SALA
No 1916.gada pavasara līdz rudenim otrais un treais
Strēlnieku bataljons kopā ar krievu daļām aizstāvēja
Nelielu nocietinājumu Daugavas kreisajā krastā - priekā
bija ienaidnieks, aizmugurē - plata upe,
apkārt - klaj akmeņains lauks. Aizstāvēties nācās
zem vācu āviņu un indīgo gāzu uguns, kas prasīja
lielus cilvēku upurus, tāpēc ī vieta tika saukta
par Nāves salu.
Tumi tek Daugaviņa
Smagus, melnus viļņus veļ
Lielgabalu dobjus dārdus
No viņa krasta pāri ceļ
Tur Nāves salas uguns laukā
Lodes tikai dziesmas dzied
Un indes gāzēm piepildīti
āviņi cērt elpu ciet
Bet ne jau raud un gauas streļķi
Zem granātuguns tie jautri smej
Jo zina droi, par taisnu lietu
Tie savas asinis te lej
SEAS ĀRPRĀTA DIENAS
1916.gada 16.-20.jūlijs - seas izmisīgas jūlija kauju dienas
uz atklāta lauka pie ķekavas tajā paā apvidū, kur
notika Marta kaujas.
Cīņā ar krievu pulkiem devās
1.,6.un 7.Latvieu bataljons.
Karstā jūlija saule
Vēl spīdi spoi
Pār meiem un pļavām
Kur drīz triecienā trakā
Trauks latvju streļķi
Ai, rāmā ķekavas upe
Vēl dzidri plūst tavs ūdens
Bet jau drīz sarkanā krāsā
To asinis krāsos
Ai, lēnais vakara vēj
Vēl ūpo balto bērzu lapas
Drīz zem to kailajiem stumbriem
raks brāļu kapus
Vēl manas skaidrās acis
Mīļi o pasauli tver
Bet dziļi čukst tuma balss-
Drīz tās tev uz mūu būs jāaizver
Pelēks un lietains aust 16.jūlijs
Vēl klusums, bet tūlīt vārīsies elle
Un asinis plūdīs
Un daudziem sapņiem un cerībām pienāks tur gals
Kad nāves pļaujmaīnas cilvēku ķermeņus mals
Un tad uz prieku, nav vietas vairs domām
Kā ārprātīgs pāri pļavai tu trauc,
Visapkārt spindz lodes, trīc, līgojas zeme
Un blakus kāds krītot pēc mātes vēl sauc
Kaukdama visa pasaule grieas
Tērauda lietus no debesīm līst
ķīst dūņas koki un zeme
Un cilvēku locekļi lido tiem līdz
Gaiā dienā uz atklāta lauka
Pret dzeloņdrātīm un lometējiem
Zem rapneļu un granātu uguns
Sākas strēlnieku skrējiens
Un neapturams, kaut beigās ar`veltīgs
Seas ārprāta naktis un dienas
Niknuma pilns trieciens
Tikai dēļ cerības vienas -
Redzēt savu Tēvzemi brīvu
Ļaut simtiem un tūkstoiem mierīgi dzīvot!
PULKVEDIS BRIEDIS
Fridrihs Briedis (1888.-1918) - viens no izcilākajiem
Latvieu strēlnieku virsniekiem, kur, vēl dzīvs būdams,
Kļuva par leģendu, ar savu piemēru iedvesmodams citus.
Kad sirmajai tēvzemei grūti klājās
Tu pirmais biji, kur cēlās kājās
Pirmais strēlnieku rindās stājies
Tev dubļainās tranejas kļuva par mājām
Viskarstākā cīniņā
Ar mirdzou virsnieka zobenu rokā
Pirmais tu biji, kas traucās
Cauri lou un granātu uguņu lokiem
Pulkvedi Briedi - saviem kareivjiem labākais piemērs
Droi tie gāja tev pakaļ vienmēr
Pulkvedi Briedi - tu turpini dzīvot arī pēc nāves
Un senajiem virsaiiem līdzās tagad tu stāvi
Bez bailēm tu raudzījies nāvei acīs
Vienalga tev bija, ko vēsture sacīs
Jo ne jau par ordeņiem, caru vai slavu
Tu cīnījies tikai par tēvzemi savu
Aiz kareivju mugurām platām
Neslēpies bailīgs
Jo tikai niknākās kaujas virpulī
Spēj justies patiesi tu laimīgs
Kad asins, zeme un ugunis ķīst
Kad lou lietus uz cilvēkiem līst
Kad lielākās bailes pārvarēt nākas
Tur tikai īstā dzīve tev sākas
TĪREĻA PURVĀ
1916.gada 23.decembrīTīreļa purva apkārtnē sākās
leģendārās Ziemassvētku kaujas - krievu 12.armijas lielākais uzbrukums,
kurā galvenais trieciens bija jānes latvieu strēlniekiem. Pēc nedēļu ilgām cīņām
izdevās no vācieiem atkarot Lometējkalnu, bet krievu ģenerāļu
nemākulīgās rīcības dēļ, kaujās vairāk nekā 5000 latvieu strēlnieku
zaudēja dzīvības.
Kā aizkauts zvērs kauc ziemeļvēj
Un pāri purvam sniegputeni grie
Tas traucē mieru klusiem tēliem
Un viņu sejās slapju sniegu svie
Viens otram blakus simtiem viņu guļ
Un verās debesīs ar tukām acīm
Kas būs tik drosmīgs, ies un viņu mātēm sacīs
Ka dēliem mūam lemts ir tagad gulēt tā
Tur Tīreļa purvā
Tai saltā Ziemassvētku rītā
Cauri dzeloņdrāu jūrai
Kā milzu straume latvju pulki plūda
Kā nieku vācu fronti viņi puu rāva
Tos visus vienojui bija naida karstā srāva
Bet cauru dienu cīnoties sāk karavīri gurt
Kur palīgspēki, kāpēc vēl viņu nava?!
Un viens pēc otra latvju dēli krīt
Un viņu pulki noasiņo sniegā, putenī un salā
Tur Tīreļa purvā
Un kad reiz atkal atnāk Ziemassvētku nakts
Un purvā izsalkui vilki kauc
Tad notrīs zeme zem smago soļu takts -
Tie visi cēluies pēc jaunas cīņas sauc
Tur Tīreļa purvā
Kur sals un nāve valda
Kur ausmas, cieanas bezgala
Sniegā, putenī un salā
ESAT KĀ VĪRI
Pēc Ziemassvētku kaujām strēlniekiem atpūta nebija ilga,
23.janvārī vāciei sāk uzbrukumu, lai atgūtu nesen zaudēto Lometējkalnu.
Tās bija paas asiņainākās kaujas Rīgas frontē.
30 grādu sals
ledū kalts Lometējkalns
celieties, strēlnieki, elpot kļūst grūti
friči urp gāzes lādiņus sūta
tā kā dobja aizkapa balss
ierūcas pirmais lielgabals
un viesuļuguns vēl neredzēta
jau pāri jums drāas kā nāves vētra
visums piepildās ārprāta auriem
liekas ar pasauli odien būs cauri
bet sakodiet zobus naida kvēlē
jums jānoturas ai zemes strēlē
Esat kā vīri
Kā zemgaļu karavīri
Esat kā vīri sirdīs savās no bailēm brīvi
Nāk vācu ķēdes melnām masām
Klusēdamas, sejām cietām un asām
Jāatgūst tiem Lometējkalns
Asinīs jānomazgā savs kauns
Zem viņu trieciena krievu daļas
Notrīc, ceļas un atpakaļ veļas
Turieties, latviei, jūs nedrīkstat gurt
Jo odien ī kauja jumsjāiztur!
aujot pārkarst uteņu stobri
Durkļi cērt miesās asiņu robus
Līdz pēdējai robeai uzvilkts viss spēks
Tagad vai nekad vairs, cilvēks kļūst zvērs
Tur citur aiz mākoņiem spoi saulīte spīd
Bet eit tikai sals, ausmas un nāve ik brīd`
Esat kā vīri
Kā īsteni karavīri
Jums jābūt kā vīriem
Sirdīs savās no bailēm brīviem
" Esat kā vīri" - 5.Zemgales pulka kaujassauciens
DZĪVES VISMELNĀKĀ STUNDĀ
Pajautā savai sirdij
Vai tieām vari tu spēt
Dzīves vismelnākā stundā
Nenodrebēt
Pajautā savai sirdij
Vai var tev tā atbildēt
Kad jācie būs lielākās sāpes
Vai spēsi tu izturēt
Tādi bija strēlnieki
Gāja tie mirt par lietu
Un ja vajadzēs tev
Vai arī tu ietu?
Vai spēsi beigt vaimanāt, gausties
Un droi uz prieku lauzties
Caur nepārvaramiem ķērļiem
Caur asmeņiem dzeloņiem, ērkķiem
Dzīvību vienīgo ziedot
Par samaksu viņu iedot
Lai cilvēku tūkstoi simti
Brīvai nākotnei dzimtu
Ja zini, ka vari, tad celies
Tver ieroci, rindā stājies
Jau onakt tev niknākā kaujā
Savu dzīvību atdot būs jāiet
Dreb bruģis smago soļu vienotā taktī
Iet latvju pulki projām naktī
Ei, puikas, vēl pagaidiet mazliet
Es arī vēlos jums līdzi iet!
Palabras añadidas por heresiark - Modificar estas palabras